FNZ 37 - Coleoptera (Insecta) - Māori Summary
Klimaszewski, J; Watt, JC 1997. Coleoptera: family-group review and keys to identification. Fauna of New Zealand 37, 199 pages.
(
ISSN 0111-5383 (print),
;
no.
37.
ISBN 0-478-09312-8 (print),
).
Published 15 Aug 1997
ZooBank: http://zoobank.org/References/9B570FEA-0C35-48AB-BFA2-67C4400B85D8
HE WHAKAPOTONGA MA TE MAREA
0 ngā pūtoi raropi katoa, ko te pūtoi kurikuri te mea tino nui. Neke atu i te 350 000 ngā momo kurikuri kua oti te tautuhi, puta noa i te ao. E noho mai ana ēnei momo ki ētahi puninga āhua 23 000 nei. E ai ki te whakaaro o ētahi, he maha ake ngā momo kurikuri, tēnā i ngā momo tipu whai iaia, i ngā momo kōpura whetū rānei, ā, e 90 te whakaraunga ake o ngā momo kurikuri i ngā momo kararehe whakangote.
Neke atu i te 5182 ngā momo kurikuri o Aotearoa taketake ake kua kitea i tēnei whenua. Arā anō ētahi momo e 343 nei tau noa mai, i āta kawea mai rānei, pērā i ērā i whakanōhia mai hei pau i ngā taru kino. E noho katoa mai ana ēnei momo ki ētahi puninga 1100, me ētahi whānau e 82. Ki te whakaritea tēnei ki te nui o ētahi atu rauropi, e 2500 ngā momo tipu whai iaia, ā, e 350 noa iho ngā momo kararehe noho whenua e whai tuarā ana. Kāore e kore he nui noa atu ngā momo kurikuri i Aotearoa i tērā i huaina i runga ake nei, inā hoki, arā anō ētahi kāore anō kia āta whakaahuahia, kia āta tautuhia.
Ko Joseph Banks rāua ko Daniel Solander ngā Pākehā tuatahi i tahuri ki te āta kohikohi i ngā momo kurikuri o Aotearoa, i a rāua ka haere mai i te rerenga tuatahi mai a Hēmi Kuki ki Aotearoa i te tau 1769, ā, ko ngā tautuhinga whaitake tuatahi, nā Johannes Fabricius i te tau 1775.
Kāore e āta mōhiotia ana te pūtaketanga mai o ngā kurikuri o Aotearoa, engari e ai ki te kōrero arā ētahi i takea mai i tētahi whenua rahi o tūāuriuri. Mai i te wāhanga whakamutunga o te wā Mesozoic, ka neke haere tēnei whenua rahi, me te aha, ka motuhake mai i ētahi atu whenua. Ko te parawae kurikuri tino tawhito o Aotearoa e mōhiotia ana, ko tētahi wāhanga o te pakihau o mua, mai i te wā Cretaceous.
E whā ngā āhuatanga i whakatauhia ai te āhua me te nui o ngā momo kurikuri o Aotearoa i ēnei rā.
- Ko te pūtaketanga mai o ētahi momo i te whenua rahi tūāuriuri e kīia nei ko Gondwana.
- Ko te āhua 80 miriona tau e noho motuhake mai ana a Aotearoa. Nā konei i 90% ai te nui o ngā kurikuri i Aotearoa nō konei taketake ake, ā me uaua ka kitea ēnei momo i ētahi atu whenua. Waihoki, kei te pērā ano i te āhua ki ngā puninga.
- Ko te rerekē haere o te āhua o ngā rangi, o te takoto mai o te whenua, tae atu ki te mata o te whenua. Nā ngā āhuatanga pēnei i ngā awa hukapapa, i ngā āhuatanga hanga maunga me ngā mahi a Rūaumoko i pēnei ai.
- Ko te kore o ētahi momo karerehe whakangote me ētahi atu kararehe, tae atu ki ētahi tipu kua noho mātāmua mai i ētahi atu rauwiringa kaiao, huri i te ao. I tēnei 1000 tau kua hori ake nei, kua kaha tonu te rawekehia o ngā tipu me ngā kararehe o Aotearoa e te ringa tangata. Nā te tangata kē hoki i kore hare ai ngā ngahere Māori, nāna anō i tau mai ai te mahi a te kararehe kino i tawhiti (hei tauira, arā te tia, te kiore, te paihamu, me te koti).
Nā reira, ko ngā kurikuri o Aotearoa ināianei, i hua ake i te haere kōtui o ēnei āhuatanga e whai ake nei: ngā kākano whakauru o tuauri whāioio, ngā mea i tau ā-puananī mai, ā-manapou mai rānei, ahakoa i ahu mai i pae tawhiti, i pae tata rānei, tae atu ki ngā mea i āta haria mai e te tangata, i haria pokerehū mai rānei e te tangata. Ko te nuinga o ngā momo nei, e honoa ana ki ngā ngahere Māori, ā, o te katoa o ngā whenua o Aotearoa, ko tētahi 23% anake he wao Māori. Nā te korekore o ngā ngahere Māori, kua iti ake te maha o tēnā momo, o tēnā momo o ngā kurikuri tūturu o Aotearoa, ā, tērā pea kua kore e noho pūmau mai ki te mata whenua.
Kua mōrearea anō hoki ā tātou ake kurikuri i te noho tahi ki ngā rauropi kua tau mai i whenua kē, inā hoki kua kore e taea e rātou te kaupare atu ngā mate tērā pea ka pā mai i ēnei rauropi hou. Tērā kua noho papa i te whakataetae tahi ki ngā katipō haere mai i tawhiti e rua, e rua, e whai ana i te kai kotahi; ko ngā kurikuri tonu rānei kua noho hei kai mā tētahi kararehe whakangote; kua riro rānei mā ngā taru tawhiti kē e tāmi ngā tipu o konei taketake ake, me te aha anō, kua papāroa ēnei tino kai a ngā kurikuri.
Arā ētahi momo kua tata tonu te korehāhā, ā, he mea whakauru ēnei e Te Papa Atawhai [Dominic -- make as link to DoC site] ki te rārangi o ngā rauropi kia āta maimoahia, kia āta rauhitia.
Heoi anō, inā tirohia te taha rongo pai, arā ētahi wāhi noho ririki nei, inā kē te nui o ngā momo kurikuri e noho mai ana ki reira. E ai ki ngā kōrero, neke atu i te 1000 ngā momo kurikuri e noho tahi ana i te takiwā o Lynfield, i Tāmaki-makau-rau, ā, ko tētahi 75% o ēnei, no konei taketake ake.
Translation by: Pacific International Translations Ltd, Auckland