FNZ 40 - Cixiidae (Insecta: Hemiptera: Auchenorrhyncha) - Māori summary
Larivière, M-C 1999. Cixiidae (Insecta: Hemiptera: Auchenorrhyncha). Fauna of New Zealand 40, 93 pages.
(
ISSN 0111-5383 (print),
;
no.
40.
ISBN 0-478-09334-9 (print),
).
Published 12 Nov 1999
ZooBank: http://zoobank.org/References/E2254530-A9D1-4427-9AD2-A70716D7F95D
He Whakarāpopototanga
Ngā Peketipu Cixiid
Nō tuauri whāioio te whānau peketipu Cixiidae, ā, neke atu i te 1500 ngā momo e mōhiotia ana. Ka mutu, e whakapaetia ana ko tētahi hautoru noa iho tēnei o te katoa o ngā momo o tēnei whānau. E toru ngā wehenga puninga, ngā "whānau iti" rānei, ā, e ai ki ngā tohunga, kotahi anake o ēnei whānau iti, arā ngā Cixiinae, e noho ana i Aotearoa.
Ina whakatairitea ki ngā whenua rahi ake, mahana ake o te ao, kāore e pērā rawa te huhua o ngā momo e noho ana i Aotearoa (arā, e 25 ngā momo, 11 ngā puninga), engari ahakoa te tokoiti, inā te ahurei o tēnei huihuinga.
He tino kāinga a Aotearoa nō ēnei peketipu. O ngā puninga 11 e mōhiotia ana, arā ētahi e 8 kāore e kitea i ētahi atu kokonga o te ao. Ko te nuinga o ngā momo, kei ngā moutere e karapoti ana i Aotearoa (hei tauira, arā ētahi kei Manawa Tāwhi, kei Rēkohu rānei) kei ngā takiwā whāiti, mōriroriro rānei o te tuawhenua. Pērā anō i te tuatara me te momo noke e kīia nei he Onychophora, arā ētahi puninga, momo hoki e whakapaetia ana i noho atu ō rātou tãpuna ki taua whenua rahi o tua whakarere, ki Te Uri Māroa. Arā anō ētahi kāwai whakaheke i hua ake i muri mai, kua neke ki kāinga kē, noho ai, ki ngā wāhi pērā i ngā whenua tiketike (ko te puninga Semo tērā), i ngā tahatika, me ngā ana paheko (ko te Confuga persephone tērā).
Heoi anō, ehara i te mea i motuhake mārika te kukune haere o ngā puninga o Aotearoa. Arā ētahi puninga e toru ka kitea i ētahi atu whenua o te ao. Ko te puninga Aka, ka kitea i konei me Tasmania, ā, ko te Cixius me te Oliarus, kei ngā tōpito huhua o te ao.
He poniponi ngā peketipu Cixiid (arā kei te 4-8 mm te roa), ā, he pai rā te hanga. He āhua raurarahi te tinana, he papatahi hoki, heoi anō, arā pea tōna rite, ko te kihikihi pakupaku. He poto te ãpoko, ā, e rua ōna pãhihi poto e rite ana ki te huruhuru te āhua. Ko ngā parirau o mua, he mārōrō, ā, he kōiraira pōuri kei ngā iaia o ngā parirau o te nuinga, ka mutu, he whai huruhuru pōuri ngā kōiraira nei. Ko ētahi o ngā momo kei Aotearoa, he kākāriki te tae, ko ētahi anō he mangaeka, he kiwikiwi, he parauri, ā, he maha ngā tae kei ngā parirau o mua, he maha anō ngā waitohu kei te ãpoko me te rei.
Kitea ai ngā mea pakeke e kai ana i te huhua o ngā momo rākau me ngā mauwha, tae atu ki ngā pātītī. I ōna wā anō (tae atu ki ngā wā o te makariri), kitea ai ngā mea pakeke me ngā kōhungahunga (arā, ngā nymph) i raro i ngā kōhatu, i ngā maramara rākau rānei. Ko te kōanga te kaupeka e whakatōkia ai ngā kākano o ngā uri whakaheke. Ko te pã tuku kākano o te uwha, he āhua rite ki te uhi, ā, whakamahia ai tēnei hei tuku i ana kākano ki te whenua. Kawea ai e te uwha tētahi poi harare he mā te tae, he perehungahunga te āhua, ā, ka tukuna tēnei harare ki te wāhi e noho ai ngā kākano, hei rauhī i a rātou.
Kāore anō kia āta tautuhia te nuinga o ngā mea kōhungahunga, heoi anō, noho ai te nuinga ki te poho o Papa. Kai ai ngā kōhungahunga nei i te kāpia o ngā pīakaaka o ngā pātītī me ētahi atu momo tipu. E whakapaetia ana he rite te āhua o te whānau mai, me te pakari haere o ngā momo katoa. Ka ora tonu ngā kōhungahunga pakeke ake me ngā mea pakeke tonu i te takurua, ā, kotahi te whakatupuranga hou ka puta i ia tau. Kotahi anake te momo he rerekē te āhua ki a ia. Ko te Oliarus atkinsoni tērā, ā, ka rua tau te kōhungahunga e tipu ana, kātahi anō ka tino pakeke te āhua.
He itiiti noa ngā mōhiotanga e pā ana ki te koiora o ngā momo peketipu kei Aotearoa e noho ana. Heoi anō, nā te mea kua mārama haere ngā tohunga ki te āhua o te whānau, ka pai tonu mēnā ka rangahaua ēnei āhuatanga ināianei. Ko ngā tipu ka nohoia nuitia e ngā Cixiidae, ko te harakeke (Phormium), te tōtorowhiti (Dracophyllum), te koromiko, te karamã (Coprosma), te kiokio (ngā huruhuru whenua Blechnum), te māhoe (Melicytus), te tī, ngā momo pātītī huhua, tae atu ki ētahi o ngā whanaunga o te wīwī me te toetoe. Arā anō ētahi momo peketipu kua kitea e piri tahi ana ki ngā momo tawhai (Nothofagus), te kauri (Agathis australis), te rimu (Dacrydium cupressinum), tētahi o ngā whanaunga o te manoao (arā, te Halocarpus biformis), te tōtara (Podocarpus totara), tae atu ki ētahi o ngā whanaunga o te kaponga. Heoi anō, kāore e mōhiotia ana mēnā ka noho tãturu atu ngā peketipu ki ēnei o ngā tamariki a Tāne, ki reira kai ai, whakaputa uri ai, pēhea kē rānei. Ko te momo peketipu e mōhio whānuitia ana, ko te Oliarus atkinsoni. Noho tahi ai tēnei momo ki te harakeke i te wā e whakaputa uri ana, ā, nāna i pākia ai te harakeke e te tahumaero phytoplasma (he tahumaero e kōwhai ai te tae o ngā rau).>
He āhua tāroaroa tonu ngā waewae o muri o ngā cixiid, ā, he kaha ētahi ki te pekepeke haere. Heoi anō, arā anō ētahi kāore e kaha te peke, ā, heoi anō te take e peke ai, hei karo i te mate, hei peke atu rānei i tētahi rākau ki tētahi. Mō te wāhi ki te Chathamaka andrei (ko Rēkohu anahe te kāinga noho o tēnei peketipu), arā ētahi o tērā momo kua iti ake ngā parirau o muri, ā, he mea hono ngā parirau o mua. Nā konei, kua kore e taea e ēnei peketipu te rere.
I mua atu, kāore i āta mōhiotia te kāinga noho o tēnā, o tēnā momo. Nā tēnei rangahautanga, kua mōhio ake tātou kei hea ake tēnā, me tēnā e noho ana. Heoi anō, me haere tonu ngā rangahau i ngā wāhi kāore anō kia āta hāhauria, arā, ngā wāhi pērā i Manawa Tāwhi, i Rēkohu, i Te Tai Tokerau, i ngā whenua ahi tipua kei te Puku o te Ika, i te takiwā o Wairau, i ngā pae maunga i ngā takiwā o Whakatã, o Kawatiri, o Te Taka o te Kārahu a Tamatea, me Rakiura. Ina tirohia Te Ika me Te Waka a Māui, kei Te Ika a Māui te maha o ngā puninga (e 9) me ngā momo (15), otirā, ko ētahi o ēnei e noho ana anō hoki i ētahi atu wāhi. Kei Te Waipounamu, ko ētahi puninga e 5 me ētahi momo e 7, ka mutu, ko Te Waipounamu anake te wāhi e kitea ai ēnei momo. Tērā anō tētahi momo ko Rēkohu anake tana kāinga noho. Ko ērā kei Rakiura, he rite ki ērā kei Te Taka o te Kārahu a Tamatea me Murihiku.
He mea tuhi tēnei pukapuka ārahi hei pānui mā te mātinitini. He māmā te whaiwhai haere i ngā tohu tautuhi, ā, he maha tonu ngā whakaahua me ngā mahere whenua. Ko te tãmanako, mā tēnei rauemi ka kaha ake te aro mai a ngā tohunga pãtaiao me ētahi atu ki tēnei huihuinga whai kiko tonu o ngā aitanga pepeke.
Translated by: Hēni Jacob, Huatau Consultants, Levin