FNZ 43 - Carabidae (Insecta: Coleoptera) catalogue - Māori summary
Larochelle, A; Larivière, M-C 2001. Carabidae (Insecta: Coleoptera): catalogue. Fauna of New Zealand 43, 285 pages.
(
ISSN 0111-5383 (print),
;
no.
43.
ISBN 0-478-09342-X (print),
).
Published 15 Jun 2001
ZooBank: http://zoobank.org/References/D7D35747-8FA5-44E4-A6AA-BD8A14204ADC
He whakarāpopototanga
Ngā pītara noho papa
I roto i te whānau Carabidae (ngā pītara noho papa, tae atu ki ngā pāpapa) kei waenga i te 25,000 me te 100,000 ngā momo e mōhiotia ana huri i te ao, otirā, ka whakareatia tēnei ki te rua, koirā kē pea te nui o ngā momo kāore anō i tautuhia noa. Ko ngā Carabidae katoa o te ao, ka noho ki ētahi whānau iti e 6, me ētahi iwi e 85. Ina whakatairitea ki ngā takiwā mahana ake o te ao, tērā ka whakaarohia he whāiti tonu te hunga noho ki Aotearoa (e 5 ngā momo iti, e 20 ngā iwi, e 78 ngā puninga, e 424 ngā momo). Engari he kāinga ahurei tonu a Aotearoa me Ahitereiria, ā, kua kaha tonu te tupu me te rea o ngā iwi Amarotypini, Broscini, Mecyclothoracini, Meonini, Migadopini, Pamborini, Tropopterini, me Zolini ki konei. Ina oti katoa te tautuhi, ka eke pea ki te 600 ngā momo o Aotearoa. Ko tētahi 92% (e 391) o ngā momo, ko tētahi 58% o ngā puninga (e 46) kāore e kitea i whenua kē. Heoi, he torokaha tonu te hono ki te rāwhiti o Ahitereiria (16 ngā puninga, e 4 ngā momo, ka kitea i ngā whenua e rua).
Ahakoa ka mōhio noa koe ki te carabid, ka uaua ake te tautuhi i ia momo. He kaha tonu te ōrite o tō rātou hanga, engari inā te tini o ngā momo, ā, mō te wāhi ki ō rātou kāinga noho, he rerekē tā tēnā, tā tēnā i pai ai. Nā konei i pai ai ēnei mea mō te rangahau i ngā urutaunga taha kāinga, taha tinana e hiahiatia ana e tau ai te noho. Ka mātotoru tonu te noho a ngā carabid ki te mata o te whenua, ā, ka tāwariwari tonu tā rātou aro atu ki ngā āhuatanga tērā ka pā. Nā ēnei āhuatanga, nā te māmā hoki o te tīpako i a rātou hei ine i te tokomaha (hei tauira, ki te kōpiha) me tō rātou pai hei waitohu koiora, hei kaipatu koiora hoki, kei te tahuri mai te ao pūtaiao whānui tonu ki a rātou. Kei te aro nuitia hoki e ngā tohunga koiora e whakamātau ana i ngā whakapae e pā ana ki te kunenga me te taupuhi kaiao. I Aotearoa, arā ētahi momo carabid maha tonu (tae atu ki ētahi mea rahi), e kī ana ngā tohunga whakapūmau koiora kua onge, kua mōrearea rānei te noho, ā, me tiaki ka tika.
Nā konei anō i nohoia nuitia ai ngā whare rokiroki pepeke me ngā kohinga pepeke o Aoteroa e ngā pītara noho papa, ina whakaritea ki ērā atu o ngā aitanga pepeke. Engari ahakoa e whāia nuitia ana tēnei whānau, nō te tau 1934 te whakararangitanga whakamutunga o ōna huānga katoa (otirā, kua tāia he kōrero e whakaatu ana i ngā ingoa hou, me ngā momo hou i roto i te wā).
Noho ai te nuinga o ngā carabid ki te mata tonu o Papatuanuku, ā, he pai ki a rātou te mākū. Heoi anō, arā ētahi ka noho rawa ki tōna poho, ki ngā ana, ki runga rānei i ngā tipu me ngā rākau. Arā anō ētahi ka noho tahi ki te hiako tangatanga, ki ngā peka pirau rānei. Ko ngā kāinga noho māori e rua o Aotearoa e kitea ai te tokomaha o ngā momo carabid, ko te ngahere me ngā whenua pātītī. Ko ētahi momo ka noho ki ngā whenua pātītī o te tahamoana anake, engari ko te nuinga, ka kitea mai i te tahatika, piki atu ki ngā whenua āhua teitei tonu. He tino tokoiti ngā momo ka noho ki ngā maunga teitei anake, engari me te mōhio anō he momo kei aua takiwā kāore anō i āta tautuhia. Ko te nuinga o ngā carabid o konei taketake ake, ka kitea i ngā kāinga māori, engari ka ora tonu ētahi i ngā kāinga noho i waihangatia e te ringa tangata. Tekau pea ngā momo ka noho tahi ki a ngāi tāua, ki te tangata. Kei te āhua 50 ngā momo (ko te nuinga nō konei tūturu) kua pai tā rātou noho ki ngā ngahere paina, mehemea e pātata ana ki tētahi ngahere māori. Kua hou atu anō ngā momo o tāwāhi i ētahi kāinga māori, engari kāore i panaia ngā momo tūturu ki waho.
He iti noa te mōhio ki te tupu haere o ngā Carabidae māori mai i te whānautanga tae noa ki te hemonga. Kāore e mōhiotia ana te kaupeka whakaputa uri o te nuinga. Waihoki, ko ngā āhuatanga taupori me te āhua o tā rātou neke haere, me kī kei te huna tonu. Heoi, ko te hanga o te waha me te āhua o ā rātou kai, e tohu ana he maha ngā momo mea ka patua e te pītara nei hei kai māna. He oreore tonu tā ngā pakeke mō te nuinga o te tau, otirā, ka āhua ngoikore haere ka takurua ana. He haere pō anō ngā pakeke. Kua kitea ngā uwha o ētahi momo 11 e tiaki ana i ngā hua me ngā kūī. Me kī he huna tonu tā ngā kūī, noho ai rātou ki te poho o Papa, ā, me uaua ka puta ake ki te whaiao. Koinei anō i uaua ai te hopu i a rātou ki te ringa, ki te kōpiha rānei.
Me kōrero anō ngā hoariri o ngā pītara noho papa i Aotearoa. Ko ōna hoariri matua, ko te tāringi, te kiwi, te pūngāwerewere, me te tuatete, engari i ētahi wā he hoariri anō nōna te makipai, te asilid, te kōtare, te mātā, te toriura, te ngeru mohoao, te piopio, te taraute, me te kiore. Ki tā ngā kaituhi nei, ko te pūngāwerewere pea tētahi tino hoariri i ngā whenua pātītī, me ngā whenua teitei. Ko tētahi 33% pea (137 momo) o ngā momo carabid katoa kua rangahaua, e muia ana e te pūwereriki (e te Acari), ā, ko tētahi 11% (e 48 ngā momo) o ngā carabid katoa, ka muia e te kōpurawhetū (e te Laboulbeniale). Ko te nuinga o ngā momo e muia ana e te Laboulbeniale, e te pūwereriki rānei, he noho ngahere ua, ā, ka kitea nuitia i ngā rākau pirau. Ko te nematode ka pirinoa ki ētahi momo pītara noho papa e rima.
He māmā noa ki ngā carabid whai parirau tūturu te rere ki wīwī, ki wāwā, ā, kāore e roa kua tangata whenua ki ō rātou kāinga hou. Engari ko te nuinga o ngā pītara noho papa nō koinei tūturu, he rere-kore, ā, ka riro mā ngā waewae rātou e kawe haere ki hea, ki hea. Ki te whāwhāria tētahi, kua mahi ki te huna i a ia i ngā otaota, i te oneone rānei, kua tahuti rānei. Engari tērā ētahi atu mahi pare hoariri rerekē a ngā momo tūturu o Aotearoa. E rua ngā momo pāpapa he kirihuna ō rāua, e kore ai rāua e kitea e te hoariri. He maha ngā momo ka whakataruna kua mate rātou - ko te iwi Broscini ngā tohunga ki tērā mahi. Ko ētahi momo anō ka tuku haunga, ka ngau rānei ina hopukina. Tērā anō ngā pakeke o te iwi Amarotypus ka piri ki ngā kahiwi rākau ka pō ana, ā, ki te whakatata atu tētahi mea nui ki a ia, kua taka atu ki te papa. Ko tā ngā Prosphrodrus, he tirikohu ki te wai ki te pā he raruraru.
E 50 ngā momo kua kīia he onge, engari nā te iti o te mōhio ki ēnei pītara, kāore e tino mōhiotia pēhea rawa te mōrearea o tā rātou noho. Me hopu rawa ētahi, ka hoatu tohu, ka tuku anō kia rere, ka hopu anō, ā, kia maha ngā tau e pēnei ana - hei reira taea ai te whakatau mēnā e tino mōrearea ana, pēhea kē rānei. He huna tonu tā ngā pītara noho papa i te awatea, he marara hoki te noho. Nā konei i kore ai e tere kitea ahakoa he tohunga, he kanohi hōmiromiro rānei te kaikohikohi. Kāore e taea te āta whakatau tata i tō rātou tokomaha, i runga i ngā kitenga me ngā kohinga māori noa iho.
Kua 150 tau ngā kōrero mō ngā carabid o Aotearoa e putu haere ana, engari kāore e tino wātea ana ki te tangata. Ko te nuinga o ngā kōrero, e noho paratī ana ki ngā tānga kōrero o te ao, e pā noa ana rānei ki ngā pītara takitahi o roto i ngā kohinga koiora. Ko te tūmanako o ngā kaituhi, mā te rārangi pītara nei, ka āhei mai ngā tohunga, me te marea anō hoki, ki ngā kōrero e pā ana ki te whakarōpūtanga, te tohanga, ngā āhuatanga taupuhi kaiao, ngā āhuatanga koiora, me te tītaringa o ngāi Carabidae. Ko te takoto o te rārangi, he mea whakarite i runga i te aro nui ki ngā tohunga whakarōpū, me ērā atu tohunga koiora. Te tikanga ka māmā noa te kimi whakamōhiotanga, te whakatairite rōpū, me te whakahiato kōrero. E whakapono ana ngā kaituhi me mātua whakatakoto he pātengi raraunga pēnei e tika ai te whakamātau whakapae e pā ana ki ngā hono i waenga i a ngāi Carabidae.
Translation by: Hēni Jacob, Huatau Consultants, Levin