FNZ 65 - Izatha (Insecta: Lepidoptera: Gelechioidea: Oecophoridae) - Māori summary
Hoare, RJB 2010. Izatha (Insecta: Lepidoptera: Gelechioidea: Oecophoridae). Fauna of New Zealand 65, 201 pages.
(
ISSN 0111-5383 (print),
ISSN 1179-7193 (online)
;
no.
65.
ISBN 978-0-478-34724-1 (print),
ISBN 978-0-478-34725-8 (online)
).
Published 02 Sep 2010
ZooBank: http://zoobank.org/References/4C033FE9-9AD7-4CAC-875E-3A922905BA53
Māori summary — He Whakarāpopototanga
Ngā pūrēhua wekuweku pukoko
Kua karangatia ngā pūrēhua o te puninga Izatha e tirohia ana i tēnei putanga ko ngā ‘pūrēhua wekuweku pukoko’. Ko te nuinga, ka huna pai noa iho i te piringa atu ki ngā kahiwi o ngā rākau i te ngahere. I pai ai te huna, nā ngā tae e rite ana ki te peha o te rākau, ki te pukoko rānei ka tahi, nā ngā pū unahi rerewa i ngā parihau me te waha e rite ana ki te mata torehapehape o te pukoko. Kei Aotearoa anake te puninga Izatha, koia tētahi o ngā kāhui pūrēhua ahurei, matahuhua tonu o tēnei motu. E 40 ōna momo e mōhiotia ana. Kua whakaahuatia nuitia ngā momo he kākāriki kitakita, he pango ngā tae, i roto i ngā aratohu mō ngā pepeke o Aotearoa. I mua atu, tērā te whakaaro kotahi anō tēnei momo, engari kua kitea iāianei e toru kē (arā, ko Izatha huttonii, ko I. peroneanella, me I. taingo), ā, ko tēnei pukapuka nei te wāhi tuatahi kua tuhia ngā kōrero hei āta wehewehe i tēnā, i tēnā. Ko tā te tino nuinga o ngā torongū o ngāi Izatha, he wiri atu ki roto i te rākau kua mate, ko te wāhi harore kē pea o te rākau tāna kai; e rua pea ia nei ngā torongū kua kitea i roto i ngā harore o te whānau pukupae, ā, arā anō ētahi e whakapaetia ana he kai pukoko. Nā runga i ēnei kitenga, kua uru a ngāi Izatha ki te hapori kaiwhakapopo o Aotearoa, nā rātou te mahi nui ki te whakahoki i ngā painga o ngā hanga mate ki te ngahere me ngā whenua mauwha. Ahakoa te korokē o te hanga me te wāhi nui ki a rātou i te pūnaha hauropi, kua hapa ēnei pūrēhua i roto i ngā mahi rangahau. Tekau mā rima ngā momo hou e whakaahuatia ana i tēnei putanga — e 25 i mōhiotia i mua atu i tēnei, nō reira e 60% te pikinga ake.
Ko ētahi o ngā āhuatanga tino korokē o ngāi Izatha, kei ngā taihemahema, ā, ko ō ngā toa ngā mea tino rerekē. He mea whakanakonako te ure o ētahi ki ētahi pāhiwihiwi, ā, he momo niho kei ngā hiwi nei, he niho anga whakamuri. Waihoki, kua kitea he tohu i te aroaro o ngā uwha, e whakapaetia ana ko ngā takakinotanga a aua niho. He kaha tonu ngā aroaro o ngā uwha o ētahi momo, kia kore ai pea e raru rawa te uwha i te ainga. Ko tētahi whakapae, tērā pea i pēnei ai te uaua o te ai, kia kore ai te uwha e tahuri ki te kimi hoa ai atu anō mōna — ā, mā konei e toa ai ngā tātea o te toa tuatahi. Engari arā ētahi uwha Izatha e mōhiotia ana kua tukuruatia te ai. Ko tētahi atu āhuatanga rerekē o ngā toa o ētahi momo, ko te noho mai o ētahi tarakina, e 48 rawa pea, ki te ure, ā, i te kuhunga atu o te ure ki te tara, ka whakarērea atu ki reira. Kei ētahi atu momo pūrēhua ēnei ‘pihi ngahoro’, engari kāore e mōhiotia ana te kaupapa a ēnei hanga. Tukuna katoatia ai ngā tarakina nei i te tuhanga kotahi a te ure, engari ka pai tonu te ai anō a te toa, ahakoa kua riro katoa ngā mea rā. E kite ake nei tātou, ko te taha ai o ēnei pūrēhua, e tama, ehara i te hanga noa — me haere tonu pea ngā rangahau ka tika.
E whakaarotia ana he onge ētahi momo Izatha, ā, e tika ana pea kia āta tiakina. Arā hoki tētahi momo parauri ririki (I. rigescens) i kitea i te tahatika o Te Upoko-o-te-Ika i te tau 1929; engari mai i tērā wā, korekore nei i kitea. Tērā anō tētahi momo kiwikiwi tea (I. psychra) kei tētahi papa mauwha iti e pātata ana ki Roto Pūkakī, i te takiwā o Aorangi; i mua atu i kitea i tētahi atu wāhi kotahi nei, engari nō te rautau 19 te kitenga whakamutunga i a ia i reira. He momo parauri āhua rahi a I. caustopa, ā, i kitea ia i Te Upoko-o-te-Ika i ētahi kōtukutuku kua kaumātua, he mea wiri atu ngā torongū ki ngā peka mate; kua kitea anō i Ōhakune me Puketitiri, engari e 3 noa iho kua kitea i te 70 tau kua hipa. I te mea kei te pāhekeheke te kōtukutuku (i te kaikainga e te paihamu), tērā pea kei te pāhekeheke anō taua pūrēhua.
Translated by: Hēni Jacob, Ōtaki