He ngakinga e pā ana ki te pare o te NZAC
He ngakinga e pā ana ki te whakaahua o te pare
-
Hangaia he ara tautohu mō ngā angawaho i te pare:
- hoatu he tau motuhake tēnā angawaho, ki tēnā;
- whakarārangitia aua tau;
- tuhia te ingoa o ia angawaho ki te taha tonu o tana tau motuhake.
- Karangia ngā angawaho. Me rerekē pea te tae mō ia Pūtoi, mō ia Karangatanga rānei.
- Karangia ngā manaia . He pāua te wāhanga whakaroto o ia karu - ka kīia tēnei he mata-ā-ruru.
- Tēnā tuhia he angawaho.
He whakaahua o te pare hei tā mai 
Hei huaki ināi tonu nei, pāwhiria te taha mauī o tō kiore.
Hei hopu, hei pupuri ki tō rorohiko, pāwhiria te taha matau o te kiore, ka kōwhiri i te Save Target As.
He kōnae GIF o te pare (157 KB) Hei hopu ki tō rorohiko, pāwhiria te taha matau o te kiore, ka kōwhiri i te Save Target As.
Kuhuna atu te Picture from File ki roto i ngā pūmanawa tārai kupu hei tā.
He ngakinga e pā ana ki ngā pārongo mō te pare
- He wero tātaki kupu : kōwhiria he kupu mai i ngā kōrero e piri ana ki ia angawaho, ka ako ki te tātaki i taua kupu. Tuhia he rerenga kōrero e whakamahi tika ana i te kupu.
- He wero waihanga kupu : kōwhiria he kupu, ka whakarārangi i ngā kupu katoa ka taea e koe te waihanga ki ngā pū o taua kupu.
- He wero matawhenua : kimihia mai ngā ingoa wāhi me ngā moutere o Aotearoa ka whakahuatia ake i roto i ngā kōrero.
He pātai e pā ana ki te pare
Ngā angawaho
- Hui katoa, e hia ngā angawaho i te pare?
- E hia ngā angawaho ki te taha mauī, e hia ki te taha matau o te manaia kei waenganui pū? (He rerekē tēnei i tōu ake taha mauī, taha matau?)
- E hia katoa ngā pepeke?
- E hia ngā angawaho ehara i te pepeke?
- E hia ngā waewae o te pūngāwerewere, e hia ngā waewae o te pūwereriki?
- E hia ngā waewae o ia pītara?
- E hia ngā parirau o te ngaro?
- E hia ngā parirau o ētahi atu pepeke?
- E hia ngā tarakina i te waewae o muri o te wētā?
- E hia ngā wāhanga tinana o te weri?
- E hia ngā angawaho e anga ana ō rātou ūpoko:
- ki runga
- ki raro
- ki te taha mauī
- ki te taha matau
- kaua tētahi o ēnei i runga ake nei?
- E hia ngā angawaho he nui ake i te 20° te koki i waenga i te takotoranga o te tinana o te angawaho me tētahi rārangi poutū, tētahi rārangi huapae rānei i runga i te pare?
Ngā manaia
- E hia ngā manaia i roto i te pare?
- E hia katoa ō rātou karu?
- E hia ngā manaia he whai karu kotahi anake?
- E hia katoa ngā arero? Whakaahuatia mai te hanga o ngā arero.
- E hia ngā mati i ia waewae, i ia ringa o tētahi manaia?
- Hui katoa, e hia ngā mati?
- Hui katoa, e hia ngā mati whai maikuku?
Ngā ingoa pūtaiao
- Ina āta whakaahuatia tētahi kararehe, tētahi tipu rānei e ngā kairangahau pūtaiao, ka tapaina a ia ki tētahi ingoa pūtaiao.
- E rua ngā wāhanga o te ingoa pūtaiao, ko te ingoa o te Puninga, me te ingoa o te momo, ā, i te nuinga te wā, tuhia ai ki te momotuhi tītaha.
- Me pūmatua te pū tuatahi o te ingoa o te Puninga, engari me pūriki te katoa o te ingoa o te momo.
- Whakarōpūhia ai ngā rauropi katoa ki tētahi whakapapa nui e tohu ana i te whanaungatanga i waenga i tēnā, i tēnā.
Te whakarōpūtanga o ngā angawaho i runga i te pare
Ko ngā angawaho 13 kei te pare, nō ētahi Pūtoi 10 o ētahi Karangatanga e 3 o te pori Arthropoda, pēnei nā:
- Pori: Arthropoda (ko te tikanga o tēnei ingoa, ko te "peke whai monamona")
- Karangatanga: Insecta (ngā pepeke)
- Pūtoi: Coleoptera (ngā pītara)
- Pūtoi: Diptera (ngā ngaro)
- Pūtoi: Hemiptera (ngā pepeke tūturu)
- Pūtoi: Hymenoptera (ngā wāpu)
- Pūtoi: Lepidoptera (ngā pūrēhua me ngā pūrerehua)
- Pūtoi: Odonata (ngā kapokapowai)
- Pūtoi: Orthoptera (ngā māwhitiwhiti me ngā wētā)
- Karangatanga: Arachnida (ngā pūwereriki me ngā pūngāwerewere)
- Pūtoi: Acari (ngā pūwereriki)
- Pūtoi: Araneae (ngā pūngāwerewere)
- Karangatanga: Myriapoda (e tohu ana 'he maha ngā peke'; ngā weri me ngā weri waemano)
- Pūtoi: Chilopoda (ngā weri).
- Karangatanga: Insecta (ngā pepeke)